| har 6.132 | tataścāmarṣavidhutaśiraḥśīryamāṇaśikhāmaṇiśakalāṅgārakitamiva roṣāgnimudvamannanavaratasphuritena pibanniva sarvatejasvināmāyūṃṣi roṣanirbhugnena daśanacchadena lohitāyamānalocanālokavikṣepairdigdāhāniva darśayanroṣānalenāpyasahyasahajaśauryoṣmadahanadahyamāneneva vitanyamānasvedasalilaśīkarāsāradurdinaḥ, svāvayavairapyadṛṣṭapūrvaprakopabhītairiva kampamānairupetaḥ, hara iva kṛtabhairavākāraḥ, haririva prakaṭitanarasiṃharūpaḥ, sūryakāntaśaila ivāparatejaḥprasaradarśanaprajvalitaḥ, kṣayadivasa ivoditadāvdaśadinakaradurnirīkṣyamūrtiḥ, mahotpātamāruta iva sakalabhūbhṛtkampakārī, vindhya iva vivardhamānavigrahotsedhaḥ, mahāśīviṣa iva dunarendrābhibhavaroṣitaḥ, parīkṣita iva sarvabhogidahanodyataḥ, vṛkodara iva ripurudhiratṛṣitaḥ, suragaja iva pratipakṣavāraṇapradhāvitaḥ, pūrvāgama iva pauruṣasya, unmāda iva madasya, āvega ivāvalepasya, tāruṇyāvatāra iva tejasaḥ, sarvodyoga iva darpasya, yugāgama iva yauvanoṣmaṇaḥ, rājyābhiṣeka iva raṇarasasya, nīrājanadivasa ivāsahiṣṇutāyāḥ, parāṃ bhīṣaṇatāmayāsīt / |