| kad ub1.1612 | praviśya ca sahajaiva kāntyāvirahitamuparatasarvaprayatnaṃ suptamiva taṃ putravatsalā tanayamālokya yāvanna parāpatatyeva tārāpīḍastāvadvilāsavatī vidhārayantīṃ manoramāmapyākṣipya dūrata eva prasāritabāhulatādvayā rayonmuktajarjarābhirnayanajaladhārābhiḥ prasraveṇa ca siñcantī mahītalam, 'ehi jātadurlabhaka cirād dṛṣṭosi, dehi me prativacanam, ālokaya sakṛdapi mām, anucitaṃ tāta tavaitadavasthānam, utthāyāṅkopagamanena me saṃpādaya tanayocitaṃ sneham, na cānākarṇitapūrvaṃ bālyepi tvayā madvacanam, adya kimevaṃ vilapantyā api na śṛṇoṣi, jāta kena roṣitosyeṣā toṣāyāmi vatsa pādayornipatya, putra candrāpīḍa praṇama tāvatpratyudgamya tvatsnehādevātidūramāgatasyāpi pituḥ pādau, kva sā gatā te gurubhaktiḥ kva te guṇāḥ, kva sa snehaḥ, kva sā dharmajñatā, kva tatpitṛpakṣapātitvam, kva sā bandhuprītiḥ, kva sā parijanavatsalatā, kathamabhāgyairme sarvamekapada evotsṛjyaivamaudāsīnyamavalambyāvasthitosi, athavā yathā te sukhaṃ tathā tiṣṭḥa vayamudāsīnahṛdayāstvayi', iti kṛtārtapralāpā samupasṛtya punaḥ punargāḍhamāliṅgyāṅgāni śiraḥ samādhrāya kapolau cumbitvā candrāpīḍasya caraṇāvuttamāṅge kṛtvonmuktakaṇṭhamarodīt / |