| har 2.77 | atha sa muhūrtādiva prāṃśunā, karṇikāragaureṇa, vīdhrakañcukacchannavapuṣā, samunmiṣanmāṇikyapadakabandhabandhuraśastabandhakṛśāvalagnena, himaśailaśilāviśālavakṣasā, haravṛṣakakudakūṭavikaṭāṃsataṭena, urasā capalahṛṣīkahariṇakulasaṃyamanapāśamiva hāraṃ bibhratā, "kathayataṃ yadi somavaṃśasaṃbhavaḥ sūryavaṃśasaṃbhavo vā bhūpatirabhūdevaṃvidhaḥ" iti praṣṭumānītābhyāṃ somasūryābhyāmiva śravaṇagatābhyāṃ maṇikuṇḍalābhyāṃ samudbhāsamānena, bṛhadvadanalāvaṇyavisaraveṇikākṣipyamāṇairadhikāragauravāddīyamānamārgeṇeva dinakṛtaḥ kiraṇaiḥ prasādalabdhayā vikacapuṇḍarīkamuṇḍamālikayeva dīrghayā dṛṣṭyā dūrādevānandayatā, naiṣṭhuryādhiṣṭhāne'pi pratiṣṭhitena pade praśrayamivāvanamreṇa, maulinā pāṇḍuramuṣṇīṣamudvahatā, vāmena sthūlamuktāphalacchuraṇadanturatsaruṃ karakisalayena kalayatā kṛpāṇam, itareṇāpanītataralatāṃ tāḍitīmiva latāṃ śātakaumbhīṃ vetrayaṣṭimunmṛṣṭāṃ dhārayatā puruṣeṇānugamyamāno nirgatyāvocat - "eṣa khalu mahāpratīhārāṇāmanantaraścakṣuṣyo devasya pāriyātranāmā dauvārikaḥ / |